Dziesmu un deju svētki — XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

Dziesmu un deju svētki

Dziesmai šodien liela diena... Par to vēstīs fanfaras, plīvos 1873. gada un 2018. gada Svētku karogi. Tos šķir un vieno 145 gadi. Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki neaizmirstams amatiermākslas fenomens ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!

Latvijas valsts simtgade
2018. gads ir īpašs gan Latvijas iedzīvotājiem, gan latviešiem visā pasaulē – aprit simts gadu kopš Latvijas Republikas proklamēšanas. Simtgades programma aptver laikaposmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim, izceļot galvenos ar valsts veidošanos saistītos notikumus un personības, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas stāstu.

Simtgades norises plānotas tā, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam svētku veidotājam un dalībniekam un padarītu Latvijas valsts simtgadi tuvu un saprotamu katram, kas jūtas piederīgs Latvijai. Svinību norise tiek veidota, izmantojot analoģiju – valsts jubileja kā ikviena iedzīvotāja personīgā dzimšanas diena. Svētku sajūtai jāienāk katrā mājā. Iesaistīties simtgades svinībās aicināts ikviens – iedzīvotāji, valsts iestādes, pašvaldības, ārzemju latviešu organizācijas, institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.

Latviju veido mūsu domas un darbi, mūsu ikdienas ieguldījums valsts labklājībā. Arī simtgades svinību galvenais vēstījums skan „ES ESMU LATVIJA”, un to caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”. Šis vēstījums atgādina, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kas veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, ar ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Latvijas valsts simtgades viens no lielākajiem notikumiem būs XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

Dziesmu un deju svētku fenomens
Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un  starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.

No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku (3421 amatiermākslas kolektīvs), t.i. 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai 12 000 kora dziedātāju un 17 000 dejotāju, tūkstošiem mūziķu, tautas lietišķās mākslas meistaru, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieku varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti.

Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018. gadā
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 54 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).

Galvenie  notikumi
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšana notiks 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā, sekos Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāk stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.

Gaidītākie pasākumi Svētkos ir Deju lieluzvedums „Māras zeme” un Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā”. Daugavas stadionā ap 17 000 dejotāju caur kustību un tautas dejas soli, caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi.

Svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā”, kurā 12 000 balsīgs dziedātāju kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē sniegs trīs stundu garu koncertu, kurā skanēs latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Noslēguma koncerts pāries Sadziedāšanās naktī, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, un turpināsies līdz pat rīta gaismai.

Norises vietas
Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā. Ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, tiek būvētas vērienīgas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas, lai skatītāji varētu pilnvērtīgi baudīt svētkus. Koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskās norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abas norises vietas šobrīd piedzīvo rekonstrukciju, lai 2018. gadā jaunā veidolā uzņemtu Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošo Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus.

Cieņa. Kopība. Tagadnīgums
XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos kā vienā no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem atbalsojas simtgades svinību vēstījumi un vērtības. To centrā ir cilvēks – svētku dalībnieks visplašākajā nozīmē, sākot no dziedātāja vecmāmiņas, līdz komponistam, brīvprātīgajam, šuvējai un svētku viesim. Ikviens iesaistītais turpina tradīciju, radot un darot Dziesmu un deju svētkus, un reizē arī savu valsti – Latviju. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums.