Dziesmu un deju svētku padomes sēde skatīja jautājumus par Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem — XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

Dziesmu un deju svētku padomes sēde skatīja jautājumus par Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem

2017. gada 21. decembris

20. decembrī, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kuras uzmanības lokā šoreiz bija aktuālie jautājumi par gatavošanos XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem.

 XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par to, ka ir izveidota dalībnieku ēdināšanas darba grupa ar mērķi izstrādāt vienotu ēdienkarti atbilstoši pieņemto uzturvērtību apjomiem vienam cilvēkam dienā un izveidot ērtāko ēdināšanas risinājumu piešķirtā finansējuma ietvaros. Darba grupā – Pārtikas veterinārā dienesta, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas, biedrības “Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija” pārstāvji un eksperti ar pieredzi ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā pasākumos. Plānots, ka brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā, pusdienas – lielākajās norišu vietās: Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā, launags/vakariņas būs vai norises vietā, vai mītnes vietā. Pašvaldībai pēc saviem ieskatiem ir iespēja piemaksāt brokastīm/vakariņām. Trīs ēdienreižu izmaksas vienam dalībniekam no valsts budžeta finansējuma būs 8 eiro.

Pēc nozares konkursu rezultātiem kolektīviem ar vislielāko iegūto punktu skaitu tiks piešķirtas Dziesmu svētku Lielās balvas. Kopā plānots piešķirt 11 Lielās balvas: 4  koru nozarē (A grupas jauktie kori; Vīru kori; Sieviešu kori; Senioru kori), 2 - deju nozarē (A grupa un D grupa), 1 - pūtēju orķestru nozarē, 1 - vokālo ansambļu nozarē, 1 - kokļu ansambļu nozarē, 1 - mazākumtautību kolektīvu nozarē un 1 - latviešu tautas tērpu skates uzvarētājam. Lielās balvas ieguvējiem tiks piešķirta Dziesmu Svētku goda zīme (piespraude kolektīva karogam) un naudas balva.

Lai nodrošinātu Svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas sistēmas caurspīdīgumu tiks izveidota īpaša komisija, kura sniegs priekšlikumus lēmumu pieņemšanā par ielūgumiem un  biļešu iepriekšējo rezervēšanu saskaņā ar biļešu politiku, apstiprinās personu sarakstu, kuriem tiek piešķirti ielūgumi, apstiprinās pretendentu grupu sarakstu un limitētā skaita apjomu un nodrošinās iesniegumu izvērtēšanu par biļešu iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumiem.

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre Dace Melbārde, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperti koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.