Dziesmai šodien liela diena... Par to vēstīs fanfaras, plīvos 1873. gada un 2023. gada Svētku karogi. Tos šķir un vieno 150 gadi. Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki –neaizmirstams amatiermākslas fenomens ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!
Dziesmu un deju svētku fenomens
Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.
No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos gatavojas piedalīties ap
40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs.
Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieki varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgo ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki 2023. gadā
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gades zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).
Galvenie notikumi
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki sāksies 2023. gada 30. jūnijā ar tradicionālo Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu, virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu, kā arī Garīgās mūzikas koncerts Doma baznīcā.
Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām notiks 2. jūlijā. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāk stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.
Pūtēju orķestru koncerts “Laiks iet pāri”, kas šoreiz notiks Andrejostā, priecēs ne tikai ar azartisku muzicēšanu, bet arī zaļumballi visiem klātesošajiem. Savukārt kokļu mūzikas lielkoncerts “Laika upe” skanēs Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā.
Viens no gaidītākajiem pasākumi Svētkos ir Deju lieluzvedums „Mūžīgais dzinējs”, kurā koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadē atjaunota iespēja kopkorim sniegt atsevišķu a cappella koncertu Mežaparka Sidraba birzī. Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” stūrakmens - tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.
Svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts „Kopā Augšup”. Tas būs veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadiem un reizē tilts uz nākamības svētkiem. Mežaparka Sidraba birzī pieredzējušu virsdiriģentu un Goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi, Latvijas novadu krāsas vizēs deju kolektīvu sniegumā. Trīs stundu garumā kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, tajā iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām.
Norises vietas
Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā. Ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, tiek būvētas piemērotas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas, lai skatītāji varētu pilnvērtīgi baudīt svētkus. Koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskās norišu vietās – Mežaparka Sidraba birzī un Daugavas stadionā. Abas norises piedzīvojušas rekonstrukciju, lai 2023. gadā uzņemtu Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus.
Svētku vērtības: tradīcija, līdzdarbība, turpinājums
Tradīcija
Tradīcija līdzsvaro noturīgo un mainīgo, savējo un atšķirīgo, radot drošības, turpināšanās un piederības sajūtu. Tradīcija caurvij tagadni ar pagātnes pieredzi un palīdz raudzīties nākotnē. Dziesmu un deju svētku 150. dzimšanas diena, gatavošanās tai un svētku svētīšana ir labs iemesls, lai no šodienas skatupunkta vēstītu par mūsu kultūras nācijas vērtībām, kas top mantojuma un jaunrades dialogā.
Līdzdarbība
Līdzdarbība iesaista svētkos skatītājus, sauc tautu dziedāt līdzi pie televizora. Dejotāji ar prieku ierāda soļus garāmgājējiem parkā. Bērni dara līdzi lielajiem. Ikviens, kam Dziesmu un deju svētki tuvi, darbojas, kā vien var – palīdz savējiem tikt uz Svētkiem un ikdienas procesā, atbalsta finansiāli, materiāli, emocionāli. Latviju caurauž līdzdarbības tīkls starpsvētku un Svētku laikā.
Turpinājums
Turpinājums ir prieks un pienākums, tautai meklējot tālāko gultni sarežģītā pasaulē. Kopīgiem spēkiem saglabājuši Dziesmu un Deju svētku tradīciju, mēs pārejam nākamo svētku gaidīšanas ciklā, svētku brīnuma uzlādēti un iedvesmoti. Atgriežoties mājās, mums līdzi iedota ceļa maize, gudrs padomiņš, kā izdziedāt un izdejot savu dzīvi. Mēs sveicam tos, kas mūsu paveikto turpinās gan pēc 5 gadiem, gan 100!
