2022. gada 8. jūnijā notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā tika skatīti vairāki jautājumi, tostarp māksliniecisko kolektīvu, kuru dibinātāji nav pašvaldība, vadītāju atalgojums Rīgas pilsētā (informēja RD IKSD Rīgas Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja – pārvaldes priekšnieka vietniece Aija Kalniņa), gaidāmo XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanās process (informēja izpilddirektore Daina Markova), kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Signes Pujātes ziņojums par starpsvētku pasākumiem. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki (turpmāk – Svētki) notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gade. Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk kā 60 pasākumi un koncerti, t.sk. vismaz viena trešdaļa ar biļetēm. Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā, Rīgas dievnamos.
“Aktīvais Svētku gatavošanās laiks rit pilnā sparā – jau šovasar ikviens interesents var iepazīties ar trīs lielo nozaru repertuāru visā Latvijā, skanot koru un pūtēju orķestru koncertiem, kā arī norisinoties tautas deju nozares koncertam Alūksnē. Padomes vārdā izsaku lielu pateicību visiem kustības dalībniekiem, kas bijuši uzticīgi tradīcijai gan pandēmijas laikā, gan arī tiem, kas piedalās ieskaņu koncertu ciklā. Savukārt Svētku gatavošanas process ir izaicinājumiem pilns, viens no tiem ir arī nepieciešamā finansējuma palienājums, ņemot vērā gaidāmo resursu un izmaksu sadārdzinājumu,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Ņemot vērā 2018. gada pieredzi ar biļešu tirdzniecību, Svētku rīkotāji ir analizējuši divus modeļus – izlozi par tiesībām iegādāties biļetes uz diviem pieprasītākajiem notikumiem Noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lielkoncertu Daugavas stadionā un tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu. Svētku izpilddirektore Daina Markova informēja par biļešu pārdošanas modeļa izvēli – tirdzniecībā biļetes uz dažādiem Svētku pasākumiem nonāks pakāpeniski, izmantojot tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu. Biļešu tirgotājs tiks izvēlēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem - publiskā iepirkuma procedūrā.
Svētku budžets tiks skatīts nākamajā Dziesmu un deju svētku padomē. Valsts dotācija Svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro. “Ņemot vērā nodokļu izmaiņas saistībā ar autordarbu apmaksu, sākot no 2023. gada, kā arī izejvielu, pārtikas cenu, degvielas, elektrības cenu un nakšņošanas izdevumu pieaugumu, prognozējam, ka būs nepieciešams papildus finansējums, lai realizētu iecerēto Svētku programmu,” stāstīja D. Markova. Plānots, ka biļešu cenu pieaugums uz Svētku maksas pasākumiem būs līdz 30 %, tāpat rīkotāji plāno par 30% palielināt citus pašu ieņēmumus. “Gaidāmo dziesmu un deju svētku rīkošana notiek, ņemot vērā daudzus neprognozējamus apstākļus – inflāciju, materiālu piegāžu iespējamos kavējumus, epidemioloģisko situāciju, kā arī objektīvos ārējos apstākļus – tādus kā būvniecības un remonta darbus Rīgas satiksmes infrastruktūras objektos.”
