13. maijā Jelgavā, Raiņa parkā, Swedbank un Jelgavas valstpilsētas pašvaldības organizētajā Dziesmusvētku ieskandināšanas pasākumā “Ceļš uz Dziesmusvētkiem” iestādīja jaunās šķirnes ‘Dziesmusvētki’ rododendru. Košumkrūma augšanu stiprināja folkloras kopas “Dimzēns” danči un rotaļas un jauktā kora “Zemgale” dziedājums.
Unikālā rododendra šķirne, kas radīta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” un veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai, turpmāk priecēs jelgavniekus un pilsētas viesus katru vasaru, atgādinot par Dziesmusvētku tradīcijas krāšņumu. Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē.
“Zemgales sirds - Jelgava - ir vēsturiska vieta dziesmusvētku vēsturē, jo ir vienīgā Latvijas pilsēta ārpus Rīgas, kurā, pateicoties apņēmīgiem un mērķtiecīgiem zemgaliešiem, reiz ir noticis šis vērienīgais notikums. Šogad Svētkos piedalīsies 152 Zemgales kolektīvi ar 3751 dalībnieku. Priecājamies, ka ‘Dziesmusvētku’ rododendrs rotās arī Jelgavu, tradīcijām bagātu un vēsturiski nozīmīgu pilsētu!” akcentē Svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – vadītāja Signe Pujāte.
“Mazie mirkļi izveido lielos svētkus. Kopīga grūtību pārvarēšana, ikdienas aizņemtībā atrodot laiku un spēku apņēmīgi gatavoties svētkiem četru gadu garumā, kas beigās uzplaukst skaistā tradīcijā, mudina iet, darīt un dziedāt. Bez mēģinājumiem un uzstāšanās arī ārpus lielās skatuves droši vien nebūtu tik spēcīgu Dziesmusvētku tradīciju, ko mēs esam spējuši saglabāt un turēt dzīvu jau 150 gadus. Paldies Jelgavas pilsētai un novadam, pašvaldībai un visiem tiem, kas iesaistās un rada šos svētkus. Mēs visi jau dzīvojam svētku gaidās, ko vasarā gaidām uzplaukstam Rīgā, kad tur ieradīsies dziedātāji, dejotāji, pūtēji un citu nozaru dalībnieki. Kā ilggadējs Dziesmusvētku tradīcijas atbalstītājs Swedbank vēlas, lai plaukst un zied ne tikai Rīga, tādēļ dāvinām Jelgavai košumkrūmu, kas uzziedēs un simboliski stāstīs par šo uzplaukumu, ko mēs visi vēlam Latvijai,” saka “Swedbank Latvija” vadības komandas pārstāve Lolita Stašāne.
“Dziesmu svētku ieskandināšana mūsu pilsētā ir nozīmīgs notikums, jo īpaši tāpēc, ka Jelgavā ir notikuši pirmie un vienīgie Dziesmu svētki ārpus Rīgas. Tas bija iespējams, pateicoties Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nesavtīgam un rūpīgam darbam. Un zīmīgi, ka tieši Jelgavā šajos svētkos pirmo reizi izskanēja Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”, kas šobrīd ir Latvijas himna. Līdz ar to Jelgava izjūt lielu atbildību par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Mēs lepojamies, ka šobrīd uz svētkiem pošas arī mūsu dejotāji, dziedātāji un orķestris – kopumā 1170 dalībnieki,” tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, svētku dalībniekiem vēlot možu garu un izturību, lai raits dejas solis un labi skan. Tāpat viņš savā uzrunā klātesošajiem atgādināja, ka, godinot Dziesmu un deju svētku tradīciju un to, ka tieši Jelgavā notika vienīgie svētki ārpus Rīgas, Jelgavā Uzvaras parkā 2008. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens “Dziesmu vainags” (autors tēlnieks Ģirts Burvis), kas atgādina, ka 1895. gada 15. jūnijā no šīs vietas sākās Latvijas pirmā Valsts prezidenta J.Čakstes organizēto IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku gājiens.
Evas Johansones vadītajā pasākumā piedalījās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki no Jelgavas - Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Zemgale” ar māksliniecisko vadītāju Guntis Pavilonu un folkloras kopa “Dimzēns”. Pasākumā klātesošajiem bija iespēja ierakstīt savu dzimto vietu Lielajā Dziesmusvētku sienā – ceļojošā Latvijas kartē, iemūžinot svētku dalībnieku izcelsmes vietu daudzveidību un kopā aužot simbolisku Dziesmusvētku ģeogrāfijas rakstu.
Jelgava ir viena no astoņām pilsētām, kuru rotās divus metrus platais un 1,8 metrus augstais ‘Dziesmusvētki’ rododendrs. Tāpat ‘Dziesmusvētki’ vietējo kolektīvu dziesmu pavadījumā uzplauks arī Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā. ‘Dziesmusvētki’ ir bagātīgi ziedošs vasarzaļais rododendrs ar koši oranžas krāsas ziediem, kas izplaukst jūnija sākumā. Šķirnei ir laba ziemcietība, tāpēc tā piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Swedbank organizētie reģionālie ieskandināšanas pasākumi un rododendru stādīšana noslēgsies Rīgā – tāpat kā Dziesmusvētku procesa kulminācija, kopā svinot 150 gadus vienai no svarīgākajām latviešu tradīcijām. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk kā 40 000 dalībnieku.
